Zāļu cenas Latvijā samazinās!
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācija 2010.gada 30.marts

Publiskajā telpā mēs saskaramies ar ļoti atšķirīgiem viedokļiem par zāļu cenām Latvijā un to izmaiņām pēdējā laikā. Daļa no šiem viedokļiem ir balstīti uz Zāļu valsts aģentūras datiem par medikamentu vidējo cenu, daļa – uz personisko pieredzi vai citu cilvēku izteikumiem.

Lai iegūtu objektīvu un precīzu informāciju par zāļu cenu dinamiku, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (AFA) un Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācija (LPMA) veica pētījumu par Latvijā visvairāk pārdoto medikamentu cenu dinamiku pēdējā gada laikā un konstatēja, ka Latvijā zāļu cenas ir samazinājušās par 4,6 %.

Pētījums par zāļu cenām tika veikts, pamatojoties uz IMS Health datiem par 100 visvairāk Latvijā pārdoto zāļu veidiem (kopā 232 zāļu formas, devas un iepakojumi – visas vienības, kuras bija pieejamas tirgū gan 2009. gada janvārī un februārī, gan 2010. gada janvārī un februārī, tā analizējot katras atbilstošās zāļu formas, iepakojuma cenu izmaiņas). Visu 232 pētījumā iekļauto zāļu formu un iepakojumu īpatsvars bija liels – tie veido 41% no Latvijas kopējā zāļu tirgus, kas ir absolūti pietiekami, lai izdarītu objektīvus secinājumus par kopējo zāļu tirgu.

Lielākai daļai šo medikamentu - 116 (50% no 232) cenas gada laikā ir samazinājušās. Vidējais cenu samazinājums šajā grupā ir - 9%. Visbiežāk cenu samazināšana veikta valsts apmaksātajām (kompensētajām) zālēm. Vēl 75 medikamentiem (t.i., 32% no kopējā skaita) cenas praktiski nav mainījušās (samazinājušās vai palielinājušās 1,5% robežās). Un salīdzinoši nelielai daļai zāļu - 41 medikamentam (18% no 232) – galvenokārt nekompensējamām zālēm – cenas ir palielinājušās.

Būtiskas ir cenu dinamikas atšķirības kompensējamiem un nekompensējamiem medikamentiem: kompensējamo medikamentu cenu samazinājums (Valsts Ekonomikas Centra darbība, jaunu lētāku medikamentu ienākšana Latvijas tirgū) un nekompensējamo medikamentu cenu pieaugums (protams, daļā gadījumu).

Tas norāda, ka zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā ir viena no būtiskākajām svirām cenu samazināšanai (kā zināms, valsts kompensēto zāļu cenas nedrīkst būs lielākas kā trešās lētākās zāles Eiropas Savienības valstu vidū).

Tāpēc AFA un LPMA aicina Zāļu valsts aģentūru un Veselības ministriju izplatīt sabiedrībai objektīvu statistiku par zāļu cenu izmaiņām. Analizējot cenu dinamiku, ir jāsalīdzina salīdzināmi lielumi, tas ir, cenu izmaiņas viena un tā paša ražotāja, vienām un tām pašām zālēm gan pēc iepakojuma lieluma, gan zāļu veida, stipruma un formas.

Ir zināms, ka Latvijas budžeta piešķirtie līdzekļi valsts kompensējamiem medikamentiem ir nepietiekoši un būtiski mazāki kā kaimiņvalstīs (Latvijā 46 EUR, Lietuvā EUR 56, Igaunijā 69 EUR uz iedzīvotāju) un citās Eiropas Savienības valstīs (vidēji 350 EUR uz iedzīvotāju), turklāt šo līdzekļu apjoms Latvijā 2010. gadā ir mazāks, nekā reālais patēriņš 2009. un 2008. gadā. Tā kā 2009. gadā būtiski tika samazināti vairāku valsts apmaksāto slimību diagnožu kompensācijas procenti, daudziem iedzīvotājiem pieauga līdzmaksājumi par valsts kompensējamiem medikamentiem. Jāsaprot, ka šo izmaksu pieaugums bija budžeta ekonomija, nevis zāļu cenu pieaugums, jo, kā redzam no šī pētījuma rezultātiem, Latvijā zāļu cenas ir samazinājušās par 4,6 %, un kompensējamo medikamentu grupā šis cenu samazinājums ir vēl lielāks.