Zāļu kompensācijas kārtības uzlabošana ir neatliekama!
Valdis Freidenfelds, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (AFA) izpilddirektors 01. jūnijs 2010

Valsts finanšu krīze šogad likusi valdībai būtiski ierobežot izdevumus - arī veselības aprūpei. Veselības ministrija šādos apstākļos pieņēma pareizu lēmumu - nostiprināt ambulatorisko aprūpi, līdz ar to cenšoties samazināt to pacientu skaitu, kas ārstējas slimnīcās. Taču dati par slimnīcu parādiem liecina, ka mērķi ir izdevies realizēt tikai daļēji – slimnīcām jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība biežāk nekā tika prognozēts. Tas norāda, ka ambulatoriskā ārstēšana joprojām neattaisno cerības. Viens no iemesliem ir tas, ka pieaudzis to pacientu skaits, kuri spiesti atteikties no viņiem nepieciešamajiem ambulatori lietojamajiem medikamentiem, tādejādi pakļaujot sevi akūtas saslimšanas un hospitalizācijas riskam.

Šo nelabvēlīgo situāciju ir veicinājusi gan iedzīvotāju pirktspējas pazemināšanās ekonomiskās lejupslīdes rezultātā, gan arī 2009. gadā martā ieviestās izmaiņas valsts kompensējamo zāļu iegādes kārtībā, palielinot pacientu līdzmaksājuma daļu, jo samazināts kompensācijas apmērs no 90% uz 75% un no 75% uz 50% no kopējām zāļu izmaksām.

Kompensācijas apjoma samazinājums uz 75% skar aptuveni 70 tūkstošus pacientu ar hroniskām slimībām, kuru ārstēšanā bez attiecīgo zāļu lietošanas ir apgrūtināta pacienta dzīvības funkciju uzturēšana vai kas izraisa smagu invaliditāti. Savukārt līdz ar 50% kompensācijas apmēra ieviešanu aptuveni 350 tūkstošiem pacientu ir apgrūtināta ārstēšanās ar medikamentiem.

Šogad no valsts budžeta zāļu iegādes izdevumu kompensācijai ir atvēlēti 71,6 miljoni latu. Šo līdzekļu apjoms ir mazāks, nekā bija reālais patēriņš 2009. un 2008. gadā. Saskaņā ar Veselības norēķinu centra operatīvo informāciju par kompensācijas līdzekļu apgūšanu 2010. gada pirmajā ceturksnī šī gada prognozējamais deficīts ir 1,5 miljoni latu.
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur publiskie fondi un veselības aprūpes budžets pacientam sedz 70 - 80% no zāļu izdevumiem, Latvijā valsts kompensētā daļa no kopējā zāļu patēriņa ir tikai nedaudz virs 30%.

Esošā situācija norāda uz būtiskām problēmām valsts kompensācijas sistēmā, un to raksturo ne tikai finanšu līdzekļu trūkums.

Latvijā kompensējamo medikamentu saraksts tiek veidots, izvēloties medikamentus ar zemāko cenu. Tātad kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujamās zāles tiek vērtētas, pirmkārt, pēc to cenas, nevis to kvalitātes ārstniecības procesā. Tikai otrais izvērtēšanas kritērijs ir zāļu efektivitāte, tad - blaknes un viss pārējais, kas saistīts ar pacientu ārstēšanu. Kā zināms, jauni orģinālpreparāti bieži vien ir daudz efektīvāki par jau esošajām zālēm, būtiskāk uzlabo pacientu ārstēšanas rezultātu un rada arī papildu ekonomiskos efektus, piemērām, pacientam vairāku preparātu vietā ir jāizmanto tikai viens. Taču pēdējo 3 gadu laikā kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļautas jaunas, izmaksu efektīvas zāles, kuru pozitīvais efekts uz pacientu veselību ir pierādīts. Iemesls – to augstākā cena.

Tas diemžēl vēlreiz apstiprina to, ka Latvijai ir viena būtiska stratēģiska nepilnība atšķirībā no citām valstīm. Pie mums viss ir pakļauts tikai naudas taupīšanai, iepretim tam, ka citas valstis ietaupīto novirza labākas ārstēšanas nodrošināšanai, proti, jaunu un efektīvāku zāļu apmaksai.

Izvērtējot esošo zāļu kompensācijas sistēmu Latvijā, kā arī citu valstu pieredzi, AFA uzskata, ka ir nepieciešams veikt kompensācijas sistēmas uzlabojumus, lai sekmētu kompensējamo zāļu pieejamību pacientiem un efektīvāku ārstēšanu, kā arī samazinātu papildu izmaksas veselības aprūpei ilgtermiņā.

Tā kā kompensējamo zāļu sarakstā arvien tiek iekļauti jauni patentbrīvie medikamenti, ir samazinātas sarakstā iekļauto zāļu cenas un paplašinātas references grupas, tad ietaupītos līdzekļus ierosinām novirzīt zāļu kompensācijas apmēra palielināšanai un jaunu oriģinālpreparātu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.

Lai uzlabotu ārstēšanas efektivitāti, būtu jāpaplašina kompensējamo zāļu C saraksts (daļu zāļu iegādes izdevumu pacientam sedz valsts, daļu – zāļu ražotājs), samazinot viena pacienta ārstēšanas izmaksu limitu no pašreizējiem 3000 latiem uz 2000 vai pat 1000 latiem gadā. Jo zemāks ir šis slieksnis, jo plašāku pacientu skaitu tas aptver, taupot valsts līdzekļus, kas šī brīža ekonomiskajos apstākļos ir īpaši būtiski.
Pacientu interesēs vajadzētu arī radīt iespēju izvērtēt terapijas efektivitāti katrai diagnozei individuāli noteiktā laika periodā un kompensēt zāles, ja pēc to lietošanas būs vērojams pozitīvs terapeitiskais efekts. Terapijas uzsākšanas periodā zāļu iegādi var finansēt zāļu ražotājs.

Tā kā Latvijas zāļu tirgus ir mazs, tad references cenu samazināšana ir jāveic pārdomāti. Kompensējamo zāļu cenu samazināšanas politikas un mazā apgrozījuma dēļ daļa ražotāju jau ir bijuši spiesti aiziet no Latvijas zāļu tirgus - 2008. gadā 60 un 2009. gadā - 63 lētāko zāļu ražotāji pārtrauca savu zāļu izplatīšanu Latvijā (Avots: LR Veselības ministrijas Informatīvais ziņojums par situāciju zāļu tirgū). Rezultātā samazinās konkurence, un atsevišķos gadījumos valstij turpmāk jākompensē dārgāku zāļu iegāde pacientiem. Lai novērstu šādu situāciju, AFA ierosina zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtības noteikumos iekļaut normas, kas pieļauj cenas un apjoma vienošanās noslēgšanu tajos gadījumos, kad zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks references cenas samazināšanās dēļ zāles var atsaukt no kompensējamo zāļu saraksta.

Turklāt lielāku zāļu pieejamību un elastību tirgū veicinātu nevis stingri fiksētu, bet gan maksimāli pieļaujamo kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu aptiekas cenu noteikšana, jo tādejādi tiktu radīta iespēja piedāvāt zāles par zemāku cenu nekā valsts noteikusi un tiktu veicināta konkurence.

Medikamentu terapija ir ambulatoriskās veselības aprūpes pamats. Nodrošinot pacientus ar izmaksu efektīvām zālēm, valsts spēs ietaupīt līdzekļus par neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, pacientu hospitalizāciju un smagu slimību ārstēšanu, kas izmaksā daudz dārgāk.