Neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību, ietaupīt vairs nav iespējams 
Valdis Freidenfelds, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors. 2010.gada 7.septembris.

Valsts funkciju audita grupas priekšlikumu - izvērtēt kompensējamo medikamentu saņēmēju struktūru un zāļu nozīmēšanas veidu, tādejādi samazinot valsts finansējumu kompensējamajiem medikamentiem par 7,4 miljoniem latiem - Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (AFA) novērtē kā pārsteidzīgu ierosinājumu, kas izteikts, neiedziļinoties zāļu kompensācijas sistēmas uzdevumos un esošajā sistēmā.

Pirmkārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumiem "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" valsts apmaksā zāles tikai tiem pacientiem, kuriem ir tādas hroniskas slimības, kas apdraud dzīvību vai izraisa smagu invaliditāti. Turklāt mazāk nekā ceturtajai daļai kompensējamo zāļu saņēmēju tās tiek apmaksātas simtprocentīgi (pārējie pacienti piemaksā 25% vai 50% no kompensējamo zāļu cenas).

Mainot kompensējamo zāļu saņēmēju struktūru (kā to piedāvā "auditori", lai ietaupītu), daudziem hroniski slimiem cilvēkiem zāles vajadzēs pirkt pašiem. Viegli prognozēt, kādas tam būs sekas. 2009.gada 1.martā (arī lai ietaupītu) valdība par 1,5 līdz 2 reizēm palielināja pacientu līdzmaksājumu vairākās diagnožu grupās. No tā brīža būtiski samazinājies to pacientu skaits, kas spēj iegādāties valsts apmaksātās zāles. Saskaņā ar Veselības norēķinu centra datiem hipertensīvo slimību gadījumā apmaksāto recepšu skaits ir samazinājies par 11%, bet koronārās sirds slimības gadījumā - pat par 15%. Tas nenozīmē, ka pacienti pēkšņi kļuvuši veselāki - kopš 2009.gada marta nepārtraukti palielinās neatliekamās palīdzības gadījumu skaits, pacientu hospitalizācija un ārstēšana slimnīcā, kas valstij izmaksā vairākas reizes dārgāk.

Otrkārt, joprojām Latvijā tiek uzturēts mīts par augstajām zāļu cenām. Jau kopš 2005.gada valsts pilnā apmērā vai daļēji kompensē pacientiem tikai lētākos kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos medikamentus. Turklāt, atbilstoši MK noteikumiem kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto medikamentu cena nedrīkst būt augstāka par to pašu zāļu trešo zemāko cenu Eiropas Savienības dalībvalstīs un augtāka par šo pašu zāļu cenu Lietuvā un Igaunijā. Centieni Latviju padarīt par valsti, kurā valsts kompensētās zāles ir pašas lētākās, draud ar šo zāļu izņemšanu no tirgus vai no kompensējamo zāļu saraksta. Jo mazā zāļu cena un lielie zāļu ražotāju maksājumi valstij, lai zāles varētu šeit pārdot un tās būtu kompensējamo zāļu sarakstā, ražotājiem vairs neļaus virkni zāļu Latvijā piegādāt.

Treškārt, gan ES, gan Latvijas valsts iestāžu apkopotā statistika liecina, ka valsts atvēlētie līdzekļi medikamentu kompensācijai jau šobrīd ir nepietiekami, lai Latvijas iedzīvotājiem nebūtu jānonāk slimnīcā un pat jānomirst priekšlaicīgi. Atgādinām, ka Latvijā joprojām ir vismazākie zāļu iegādes kompensācijas izdevumi Baltijas valstīs un trešie zemākie Eiropā. Šogad Latvijā uz vienu iedzīvotāju zāļu iegādes kompensācijai tiek atvēlēti 32 lati, Lietuvā - 42 lati, savukārt Igaunijā - 46 lati, bet citās Eiropas Savienības valstīs - vidēji 224 lati gadā. Patlaban valsts apmaksāto medikamentu daļa no kopējā zāļu patēriņa Latvijā ir tikai 35%, kamēr pacienti paši apmaksā 65% jeb 2/3 no kopējām zāļu izmaksām.

Arī zāļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir ļoti mazs. Pamatojoties uz Eiropas Farmācijas industrijas un asociāciju federācijas (EFPIA) datiem par zāļu tirgu 2007.gadā Eiropas valstīs, Latvijā zāļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir viens no zemākajiem Eiropā - tikai 111 eiro (Vācijā - 503 eiro, Austrijā - 464 eiro, Portugālē - 410 eiro, Zviedrijā - 394 eiro, Apvienotajā Karalistē - 276 eiro). Šie fakti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien mazāk iegādājas medikamentus, kas nepieciešami hronisku slimību ārstēšanai.

Ceturtkārt, lai iekļautos pašreizējā ierobežotajā finansējumā zāļu kompensācijai, Veselības ekonomikas centrs un Veselības norēķinu centrs jau tagad ir noteicis ierobežojumus zāļu izrakstīšanā pacientiem - Veselības ekonomikas centrs noteicis diagnozes, kuru slimniekiem drīkst izrakstīt konkrētas zāles (zāļu vispārīgo nosaukumu ietvaros). Savukārt, Veselības norēķinu centra ar ārstiem noslēgtajos līgumos ir iekļauta maksimālā summa, par kādu ārstam atļauts izrakstīt pacientam valsts kompensētās zāles. Tā kā līgumā fiksētais naudas apmērs bieži vien ir nepietiekams, nereti pacienti spiesti par savu naudu pirkt arī tās zāles, kuras citos finanšu apstākļos valsts apmaksātu pilnā apmērā vai vismaz daļēji. Turklāt pacienti ne vienmēr ir informēti, par to, kas kāda palīdzība no valsts viņiem pienākas.

Valsts funkciju audita grupas ierosinājums samazināt kompensācijas budžetu valsts apmaksātajiem medikamentiem liecina par ekspertu ļoti tehnisku un formālu pieeju papildu līdzekļu meklēšanā un nespēju iedziļināties problēmas būtībā. Tas, ka hroniski slimajiem pacientiem tiek būtiski mazinātas iespējas saņemt ambulatorisko ārstēšanu, radīs papildu izdevumus valstij, jo viennozīmīgi palielināsies to cilvēku skaits, kuriem būs nepieciešams ārstēties slimnīcās un kuriem, regulāri nelietojot nepieciešamos medikamentus, nāksies izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.