Kompensējamo zāļu cenas Latvijā turpina pazemināties
2010.gada 3.novembris.

Lemjot par nākamā gada veselības aprūpes budžetu, viens no smagākajiem jautājumiem, kas jāizšķir jaunajai Saeimai, būs - cik naudas nākamgad atvēlēt valsts kompensējamiem medikamentiem.

Gan pacientu organizācijas, gan zāļu ražotāji ir pauduši cerību, ka netiks ņemts vērā valsts funkciju audita grupas nesen piedāvātais absurdais priekšlikums samazināt valsts finansējumu kompensējamajiem medikamentiem par 7,4 miljoniem latu. Jo šāds solis faktiski lielu dalu hroniski slimo pacientu atstātu bez dzīvībai un veselībai svarīgiem medikamentiem, kā arī sagrautu ambulatorisko veselības aprūpi, ārstēšanās smagumu noveļot uz izmaksu ziņā valstij daudz dārgāko stacionāro un neatliekamo palīdzību.

Lai pieņemtu sapratīgus un pamatotus lēmumus, politiķiem jābalstās uz patiesu un daudzpusīgu informāciju. Diemžēl jautājumā par kompensējamiem medikamentiem šādas informācijas sabiedrībā trūkst. Vēl vairāk: atsevišķi tirgus dalībnieki pārmet zāļu ražotājiem cenu paaugstināšanu.

Kaut gan Latvijā kompensējamo medikamentu cenas ir vienas no zemākajām ES valstīs, ko apstiprina arī Veselības ekonomikas centra (VEC) jaunākie dati, joprojām valda mīts par šo zāļu it kā augstajām cenām, kas neatbilst patiesībai. Līdz ar to ik pa laikam dzirdami nepatiesi argumenti, ka kompensējamo zāļu budžetā vēl ir iespēja ietaupīt, ja vien tiktu pazeminātas šo medikamentu cenas.

Pēc Veselības ekonomikas centra (VEC) jaunākajiem datiem, arī 2010.gadā, tāpat kā 2009.gadā, kompensējamo medikamentu cenas Latvijā turpināja samazināties. Pēdējā gada laikā izteiktāks cenu samazinājums ir panākts acu, sirds un asinsvadu, nervu un onkoloģisko slimību ārstēšanai paredzētām zālēm

Kompensējamo medikamentu cenu samazināšanās ir saistīta ar regulāru medikamentu efektivitātes un izmaksu izvērtēšanu, kā arī ģenērisko medikamentu (lētāku līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu) ienākšanu tirgū pēc orģinālražotāja zāļu patenta termiņa beigām.

Tā, uz 2010. gada 1.janvāri VEC sarunās ar zaļu ražotājiem un izplatītājiem bija panācis cenu samazinājumu 153 medikamentiem 4-39 % apmērā, bet uz šā gada 1.jūliju - 323 medikamentiem 2-51 % apmērā. Cenu samazinājums 2010.g. (salīdzinot ar 2009. g.) panākts, piemēram, diviem asinsspiedienu pazeminošiem medikamentiem (23% un 76%), holesterīna līmeni pazeminošajam medikamentam, atsevišķiem acu pilieniem (vidēji 20%).

KZS iekļauto medikamentu terapeitiskās efektivitātes un izmaksu izvērtēšana tiek veikta nepārtraukti, un, balstoties uz to, sarunās ar ražotājiem un izplatītājiem tiek panākts arī cenu samazinājums.

Jāatgādina, ka kompensējamo medikamentu cenu pazemināšanos Latvijā veicina arī MK noteikumu prasība - lai zāles iekļautu Kompensējamo zāļu sarakstā, to cena nedrīkst būt augstāka kā trešā zemākā ES un ne augstāka kā Igaunijā un Lietuvā (atbilstoši MK Nr. 899. (31.10.2006.) "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība").

Zāļu ražotāji jau agrāk uzsvēruši, ka centieni Latviju padarīt par valsti, kurā valsts kompensētās zāles ir pašas lētākās, draud ar šo zāļu izņemšanu no tirgus vai no kompensējamo zāļu saraksta. Jo mazā zāļu cena un lielie zāļu ražotāju maksājumi valstij, lai zāles varētu šeit pārdot un tās būtu kompensējamo zāļu sarakstā, ražotājiem vairs neļaus virkni zāļu Latvijā piegādāt.

Ņemot vērā iepriekšminēto informāciju, ir pilnīgi skaidrs, ka kompensējamo zāļu budžetā nākamgad jebkādi ietaupījumi uz šo medikamentu cenas pazemināšanās rēķina nav iespējami.