Pusgada laikā kompensējamo zāļu saraksts Latvijā papildināts ar 3 inovatīviem medikamentiem

2. December, 2020
image

Valsts kompensējamo zāļu sarakstu Latvijā pusgada laikā papildinājuši trīs jaunākās paaudzes medikamenti, to kopējam skaitam sasniedzot 67, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par valsts apmaksāto inovatīvo medikamentu skaitu Baltijas valstīs uz 2020. gada septembri.

 

Salīdzinot Latvijas rādītājus ar kaimiņvalstīm, Lietuvā inovatīvo medikamentu skaits ir par 32% lielāks, kopējam skaitam sasniedzot 99, savukārt Igaunijā – par 16%, sasniedzot 80 inovatīvos medikamentus valsts kompensējamo zāļu sarakstā.*

Vēža ārstēšanai Latvijas kompensējamo zāļu sarakstu pusgada laikā papildinājuši 3 jauni medikamenti, sasniedzot 34 medikamentus. Tikmēr Lietuvā onkoloģijai paredzēti 60 medikamenti un Igaunijā – 49. Šie dati apliecina skaudro situāciju, ka onkoloģijas pacientiem Latvijā tiek atvēlēts ievērojami mazāks finansējums jaunām un efektīvām zālēm, nekā pārējās Baltijas valstīs.

Vēzis ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem Eiropas Savienībā, tomēr 40% vēža gadījumu ir novēršami, ja tiek mainīta pieeja slimības ārstēšanā. Eiropas Komisija cīņu ar vēzi definējusi par vienu no galvenajām prioritātēm, skaidri apzinoties, kādus ieguvumus pacientiem un valstij kopumā tas var radīt, taču Latvijā situācija ir atšķirīga. Uz to norāda arī Latvijas pacientu gaidīšanas laiks uz inovatīviem medikamentiem šīs slimības ārstēšanai – no brīža, kad ir notikusi jaunu medikamentu reģistrācija tirgū (Eiropas Zāļu aģentūrā), paiet 981 diena jeb gandrīz 3 gadi, liecina EFPIA (Eiropas Farmaceitisko ražotāju un asociāciju federācija) 2020. gada pavasarī apkopotie dati par 2015-2018.gada periodu.

Lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijas pacientiem, mērķtiecīgi ir jāvirzās uz ikgadēju finansējuma palielinājumu kompensējamo medikamentu apmaksai, it īpaši onkoloģijas jomā. Tieši plānveidīgs un ikgadējs pieaugums kompensējamiem medikamentiem ir to divu atslēgas vārdu kombinācija, kam būtu jāseko, lai valsts var plānot, cik jaunus medikamentus un kādām diagnozēm katru gadu sarakstā iekļaut, turklāt mēs nevaram ignorēt attīstību farmācijas jomā, kas virzās jau pilnīgi cita līmeņa virzienā, t.i., cilvēku ārstēšana gēnu un šūnu līmenī.

 

*Metodoloģija: dati apkopo molekulu skaitu katrā valstī, kuras tiek apmaksātas no valsts budžeta gan slimnīcās, gan caur kompensējamo zāļu sarakstu.

Kopējais molekulu fails pieejams šeit: 2020_INN_BALTIC_updated_3