Valters Bolēvics: Inovatīvā farmācija – Eiropas ekonomikas un medicīnas progresa virzītāja

17. September, 2019
image

Farmācijas nozares vārds Latvijā bieži tiek piesaukts diskusijās par zāļu politiku un cenām, kas, neapšaubāmi, iedzīvotājiem ir būtiski. Taču mazāk tiek uzsvērts, ka farmācijas nozare Eiropas ekonomikā šodien ir unikāla divu iemeslu dēļ. Līdztekus medicīnas progresa virzīšanai, pētot, izstrādājot un piedāvājot jaunas zāles, kas uzlabo pacientu veselību un dzīves kvalitāti, uz pētniecību balstīta farmācijas nozare ir arī Eiropas ekonomikas viens no galvenajiem dzinējspēkiem ar augstu pievienoto vērtību.

Jaunu zāļu atklājumos 2017. gadā farmācijas nozare pētniecībā un attīstībā vien Eiropā ieguldījusi 35,3 miljardus eiro, nodarbinot 115 000 cilvēku. Šie skaitļi farmāciju ierindo pie progresīvākajām augsto tehnoloģiju nozarēm, ko redzam arī darbos – pēdējos gados nozare nebeidz pārsteigt pasauli ar daudzu jaunu, unikālu zāļu radīšanu cīņai ar tādām smagām slimībām kā vēzis, HIV, diabēts u.c.

Gaidāmā izaugsme 160%

Mūsdienās cilvēki dzīvo ilgāk, vairāk slimo ar hroniskām slimībām, sabiedrība noveco, tāpēc pieprasījums pēc mūdienīgiem farmācijas produktiem visā pasaulē arvien pieaug. Tiek lēsts, ka laikā no 2017. līdz 2030. gadam farmācijas nozare visā pasaulē piedzīvos izaugsmi par 160%, visvairāk Indijā (232%), bet Eiropas valstīs – 110-130% apmērā. Līdzīgas tendences vērojamas arī Latvijā, kur laikā no 2014. līdz 2018. gadam zāļu realizācijas apjoms ir pieaudzis par 87,82 miljoniem eiro ar PVN jeb par 28%, 2018. gadā sasniedzot 403,74 miljonus eiro, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) izdevuma “Zāļu patēriņa statistika 2018” dati.

Radīti 2,5 miljoni darbavietu

Strauji attīstoties, ar katru gadu pieaug arī farmācijas nozares ieguldījums valstu ekonomikās. Pēc Eiropas farmācijas rūpniecības un asociāciju federācijas (EFPIA) datiem, 2018. gadā nozares ieguldījums 28 Eiropas Savienības valstu tirdzniecības bilancē sasniedza gandrīz 91,3 miljardus eiro, kas ir visaugstākais tehnoloģiju nozaru vidū. Eiropā kopumā farmācijas nozarē nodarbināti vairāk nekā 760 tūkstoši cilvēku, taču ar nozares atbalstu radītais darbavietu skaits ir ievērojami lielāks – 2016.gadā 2,5 miljoni darbavietu. Turklāt vidējā bruto pievienotā vērtība uz vienu darbinieku farmācijā ir ievērojami augstāka nekā citās vadošajās nozarēs jeb 156 000 eiro. Piemēram, auto būvniecībā tie ir 85 000 eiro, lidmašīnu būvniecībā – 102 000 eiro. Savukārt farmaceitiskās rūpniecības aktivitātes kopumā 2016. gadā Eiropas Savienības ekonomikā ļāvušas ieplūst 100 miljardiem eiro.

Pētniecībā iegulda visvairāk

Inovatīvās farmācijas mērķis ir fundamentālus zinātniskus pētījumus pārvērst novatoriskā ārstēšanā, kur iespēju lauks ir ļoti plašs – sākot no personalizēto zāļu sniegtajām iespējām līdz lielo datu izmantošanai un mākslīgajam intelektam, kas sola revolūciju medicīnas attīstībā. Atbilstoši 2019.gada martā veiktā Zion tirgus izpētes institūta datiem, globālais mākslīgais intelekts (AI) veselības aprūpes tirgū 2018. gadā bija aptuveni 1,4 miljardi ASV dolāru, un paredzams, ka līdz 2025. gadam tas pieaugs līdz aptuveni 17,8 miljardiem, no 2019. līdz 2025. gadam sasniedzot pieauguma tempu (CAGR) 43,8%.

Farmācijas uzņēmējdarbības viens no ilgtermiņa pamatprincipiem ir būtisku ieņēmumu daļu ieguldīt atpakaļ pētniecībā un attīstībā, radot arvien jaunas, efektīvas zāles ar augstu pievienoto vērtību. Pēc EFPIA datiem, farmācijas nozares izdevumi pētniecībā un attīstībā Eiropā laikā no 2014. līdz 2018. gadam pieauga par 3,8%.

Jaunās zāles ļauj ietaupīt miljardus

Pēc EFPIA datiem, farmācijas nozares pievienotā vērtība Eiropas Savienības valstīs 2016. gadā bija 26 miljardi eiro. Tikai vienā zāļu apakšgrupā ES valstīs, ārstējot 650 000 pacientus ar HIV, kas lietoja augsti aktīvu antiretrovirālu terapiju, un krūts vēzi (Her2+, HR+ -), laikā no 2007.līdz 2017.gadam tika iegūti 2 miljoni veselīgas dzīves gadi, kas radīja aptuveni 27 miljardus eiro produktivitātes pieaugumu un aptuveni 13 miljardus eiro ietaupījumu par veselības aprūpes izmaksām, izvairoties no komplikācijām.

Turklāt jaunas, efektīvākas zāles samazina pieprasījumu pēc citiem medicīniskiem pakalpojumiem – slimnīcu apmeklējuma, slimības pabalstiem u.c. Piemēram, Nīderlandē 83% strādājošo, kam diagnosticēts kakla vai galvas vēzis, šodien atgriežas darbā visbiežāk jau sešu mēnešu laikā pēc ārstēšanas. Kopumā Eiropā darbā atgriešanās rādītājs pēc vēža diagnozes, pateicoties inovatīvajām zālēm, pieaudzis par 75%.

Latvijas ieguvumi

Arī Latvijā farmācijas nozarei ir būtiska loma valsts kopējās ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un sabiedrības veselības uzlabošanā, kaut gan, protams, nebūtu korekti salīdzināt Latvijā saražotās produkcijas apjomu ar, piemēram, Vācijas vai Francijas sniegumu. Taču Latvijai noteikti ir ar ko lepoties. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, no 2007. līdz 2017.gadam farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas apgrozījums pieauga par 100 miljoniem eiro, veidojot 108,7 miljonus eiro 2007. gadā, bet 2017.gadā – jau sasniedzot 209,9 miljonus eiro. Turklāt apgrozījuma kāpums ir ticis panākts pie praktiski nemainīga cilvēkresursu apjoma: 2007. gadā farmācijas nozarē Latvijā bija nodarbināti 2000 cilvēku, bet 2017. gadā – 2154.

Publicēts Delfi 14.09.2019: https://www.delfi.lv/news/versijas/valters-bolevics-inovativa-farmacija-eiropas-ekonomikas-un-medicinas-progresa-virzitaja.d?id=51458655

https://efpia.eu/media/412931/the-pharmaceutical-industry-in-figures-2019.pdf

https://www.statista.com/statistics/783145/pharmaceutical-sector-growth-forecast-worldwide-by-country/

https://www.efpia.eu/media/412939/efpia-economic-societal-footprint-industry-final-report-250619.pdf