Šogad iecerēti vairāki uzlabojumi kardioloģijas jomā, kam papildus piešķirti aptuveni 11 miljoni eiro. Vienlaikus gan mediķi, gan pacientu organizācijas norāda, ka jādomā ne tikai par ātrāku slimību diagnostiku, bet arī par to, kā pēc tam pacientu ārstēt. Daļa nemaz nevar atļauties iegādāties medikamentus.
Lai gan papildināts arī kompensējamo zāļu saraksts šai pacientu grupai, tas esot tikai pirmais solis, lai situāciju uzlabotu.
Zāļu visiem nebūs
Sirds un asinsvadu programmai šogad no valsts budžeta papildus atvēlēti aptuveni 11 miljoni eiro, no kuriem trīs miljoni paredzēti kompensējamo zāļu saraksta papildināšanai ar jauniem medikamentiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Zāles paredzēts nodrošināt sirds mazspējas, priekškambaru mirdzēšanas un plandīšanās pacientiem, kā arī uzlabot terapijas pieejamību pacientiem, kam pēc akūta koronāra sindroma veikta stentēšana.
Par atvēlētajiem līdzekļiem ir paredzēts apmaksāt zāles vairākām jaunām diagnozēm – plaušu embolijai, dziļo vēnu trombozei, kurās zāļu savlaicīga lietošana novērš letālas komplikācijas.
Saskaņā ar Veselības ministrijas aprēķiniem ar minēto finansējumu šogad kompensējamos medikamentus apmaksās aptuveni 5200 pacientiem, taču reālais pacientu skaits minēto diagnožu grupās Latvijā ir ievērojami lielāks – 36 000, norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valters Bolēvics.
Arī Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, invazīvais kardiologs Kārlis Trušinskis atzīmē, ka paveiktais ir vērtējams pozitīvi, taču ar šo finansējumu tikai daļēji tiks paveikts tas, ko citas Eiropas valstis, tajā skaitā Lietuva un Igaunija, saviem pacientiem jau nodrošina: «Tiks nosegts zināms parāds, bet pie tā nedrīkst apstāties. Ir jādomā, kā sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu pilnveidot un uzlabot dažādos līmeņos.» Pēc viņa domām, Latvijā būtu lietderīgi izveidot sirds mazspējas klīnikas, kas ar profilaksi un izglītošanu spētu pasargāt pacientus no nonākšanas slimnīcā. Tāpat būtu jādomā par iespēju nodrošināt lielākas atlaides pensionāriem zāļu iegādei sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, kā arī jāizvērtē iespējamība nodrošināt 100% medikamentu kompensāciju sirds mazspējas pacientiem.
Uz to, ka zāļu nebūs visiem, kam nepieciešams, norāda arī pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa. Dzirdot, ka papildināts kompensējamo zāļu saraksts, biedrībā vēršas vairāki pacienti ar smagu veselības stāvokli, jo izrādās, ka viņi nav pacientu grupā, kas šīs zāles varētu saņemt. Biedrībā šobrīd gatavo vēstuli ministrijai un Saeimai, jo nedrīkst apstāties pie tā budžeta, kāds šobrīd apstiprināts.
I. Mauriņa novērojusi, ka daļa cilvēku medikamentus pārtrauc lietot, jo nespēj par zālēm samaksāt. Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente un deputāte Līga Kozlovska (ZZS) secinājusi, ka ievērojams skaits cilvēku aptiekā neizņem arī samērā lētās zāles, kuras izrakstījis ārsts, piemēram, lai samazinātu asinsspiedienu.
Tāpēc ministrijā būtu jādomā, kā palielināt vairāku medikamentu kompensācijas apjomu no 75% uz 100%. Paaugstināta arteriālā hipertensija un paaugstināts asinsspiediens ir viens no galvenajiem kardiovaskulārā riska faktoriem.
Jārevidē saraksts
Runājot par kompensējamajiem medikamentiem, iezīmējas arī cits aspekts. Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis uzskata, ka būtu jāpārskata kompensējamo zāļu saraksts sirds un asinsvadu slimību pacientiem. Latvijā būtu jāsāk diskusija par «farmoekonomiski » izdevīgām zālēm, jo daļa no medikamentiem neesot efektīvi. Būtībā nepieciešama saraksta revīzija. Te gan Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības ministrija akmeni met mediķu lauciņā.
Lai no kompensējamo medikamentu saraksta izņemtu kādas zāles, nepieciešams pamatojums, taču Latvijā ārstniecības personu ziņojumu par medikamentu blakusparādībām īpatsvars esot ievērojami mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Arī gadījumos, ja zāles nedotu efektu, mediķiem būtu tas jāziņo, norāda ZVA direktors Svens Henkuzens. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē deputāti mudināja domāt, kā to mainīt, jo arī A. Ērglis atzina, ka mediķi šajā ziņā ir kūtri.
Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis uzskata, ka būtu jāpārskata kompensējamo zāļu saraksts sirds un asinsvadu slimību pacientiem, jo daļa no medikamentiem nav efektīvi. Vienlaikus mediķi par neefektīvām zālēm ziņo reti.
